Bezdarbs

                                  Bezdarbs
      L?dz  1990.gadam  iedz?vot?ju  nodarbin?t?ba  Latvij?  bija  viena  no
augst?kaj?m pasaul?. To liel? m?r? var izskaidrot  ar  ilgsto?o?  ekstens?vo
tautsaimniec?bas  att?st?bu,  ?stenojot  piln?gas  nodarbin?t?bas  principu,
kas, no vienas puses, ??va nov?rst bezdarbu, bet  no  otras  puses,  noteica
zemu darba ra??gumu.  90.gadu  s?kum?  uzs?kt?s  ekonomisk?s  reformas,  lai
tautsaimniec?ba p?rorient?tos uz  tirgus  attiec?b?m,  ietekm?ja  ar?  darba
tirgu. 1992.gada 15.janv?r? st?j?s sp?k? likums “Par nodarbin?t?bu”, un  tad
ar? tika uzs?kta bezdarbnieku re?istr?cija.  Re?istr?tais  bezdarba  l?menis
no 2.3% re?istr?cijas pirmaj? gad? pieaudzis l?dz 9.3% 1999.gada  beig?s.[1]

      ?aj? darb? autori apskat?s, kas visp?r ir bezdarbs,  k?  tas  iedal?s,
k?da ir bezdarba p?d?j? statistika un izv?rst?ki apl?kosim  bezdarba  plusus
un m?nusus saist?b? ar Latvijas piem?riem.

1. Galveno j?dzienu defin?cijas
      Bezdarbs - past?v?ga algota darba tr?kums.
      Bezdarbs iedal?s:
    . Cikliskaj? bezdarb? - bezdarbs, kas rodas  ekonomikas  lejupsl?des  un
      depresijas laik?.
         .  Frikcion?laj?  jeb  berzes  bezdarb?  -  pagaidu  bezdarbs,  kad
           personas mekl? jaunu vai lab?ku darba vietu  vair?k  nek?  ?etras
           ned??as.
         . Sezon?laj? bezdarb? - bezdarba veids, parasti saist?ts ar  da??du
           nozaru nodarbin?t?bas sezon?l?m izmai??m  gada  laik?,  piem?ram,
           lauksaimniec?b? u.c.
         . Struktur?laj? bezdarb? - bezdarba veids, saist?ts  ar  darbasp?ka
           piepras?juma izmai??m jaunu nozaru ra?an?s,  tehnolo?iju  nomai?u
           un taml?dz?gu procesu rezult?t?.
      Frikcion?lais un struktur?lais bezdarbs kop?  veido  dab?go  bezdarbu,
kur? parasti ir nemain?gs.
      Bezdarbnieks  -  cilv?ks,  kas   sasniedzis   15   gadu   vecumu,   ir
darbasp?j?gs, v?las str?d?t un bez  pan?kumiem  akt?vi  mekl?  darbu  vismaz
?etras ned??as. Bezdarbnieks -  fiziska  persona  darbsp?j?g?  vecum?,  kura
nestr?d?, kurai nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s  darba  samaksas  apm?r?,
kura neveic uz??m?jdarb?bu un mekl? darbu. Lai ieg?tu bezdarbnieka  statusu,
personai   p?c   pieraksta   vietas   nepiecie?ams    re?istr?ties    Valsts
nodarbin?t?bas dienest?  un  j?grie?as  ?aj?  dienest?  vismaz  vienu  reizi
m?nes?.  Par   bezdarbnieku   peronu   atz?st   ?etrpadsmitaj?   dien?   p?c
re?istr?cijas Valsts nodarbin?t?bas dienest?. Ar  l?mumu  bezdarbnieks  savu
statusu LR likum? “Par nodarbin?t?bu” noteiktajos gad?jumos var ar?  zaud?t.
?aj? likum? noteikts, ka  bezdarbnieks  var  sa?emt  bezdarbnieka  pabalstu,
stipendiju,  un  vi?am  p?c  iesp?jas  tiek   pied?v?ts   piem?rots   darbs,
profesion?l? apm?c?ba vai p?rkvalific??an?s.  Likums  uzliek  par  pien?kumu
pa?vald?b?m organiz?t algotus pagaidu sabiedriskos darbus.

2. Statistikas dati
               Re?istr?t? bezdarba l?menis (% perioda beig?s)

|1998                |1999                  |1997 |1998 |1999 |2000p  |


I |II |III |IV |I |II |III |IV | | | | | |7,1 |7,2  |7,6  |9,2  |10,1  |10,0
|9,5 |9,1 |9 |9,2 |9,1 |8,0 | |

      Darba mekl?t?ju ?patsvars 1999.gada beig?s 14,4%.


      Viszem?kais bezdarba l?menis  parasti  ir  R?g?  un  cit?s  att?st?t?s
pils?t?s,   turpretim   visaugst?kais   un   ar?   visaugst?kais    ilgsto?o
bezdarbnieku ?patsvars Latgales pus? – gandr?z katrs ceturtais nevar  atrast
past?v?gu algotu darbu.

      2000.gada mart? re?istr?tais bezdarba l?menis valst? bija 9%.
      Viens no vald?bas noteiktajiem galvenajiem ekonomikas  pamatuzdevumiem
vid?ja termi?a periodam ir nodro?in?t nosac?jumus 10000  jaunu  darba  vietu
rad??anai ik gadu.
      P?c 2000.gada j?nija LR Ekonomikas ministrijas zi?ojuma  par  Latvijas
tautsaimniec?bas  att?st?bu  valst?  turpina  samazin?ties   tautsaimniec?b?
nodarbin?to skaits  vid?ji  1999.gad?  =  1  028  000,  kas  ir  viszem?kais
r?d?t?js s?kot no 1992.gada  (iz?emot  1996.g.).  Toties  str?d?jo?o  skaits
priv?taj? sektor? past?v?gi pieaug. 84,7% no nodarbin?to  kopskaita  veidoja
darba ??m?ji, 3,6% darba dev?ji, 7% pa?nodarbin?tie, un  4,4%  bija  ?imenes
saimniec?b? str?d?jo?ie neapmaks?tie ?imenes locek?i  un  radinieki.  P?d?jo
piecu  gadu  laik?  strauji  pieaug  nodarbin?to  skaits  nekustam?  ?pa?uma
izmanto?an?,  nom?  un  komercdarb?b?,  valsts  p?rvald?   un   aizsardz?b?,
oblig?t?  soci?l?  apdro?in??an?,  vairum?  un  mazumtirdzniec?b?,  sadz?ves
priek?metu remont?, toties samazin?j?s vesel?bas  aizsardz?b?  un  soci?laj?
apr?p?, k? ar? finansu starpniec?b?. Nov?rojama ra?o?anas sf?ras saruk?ana
      Vid?jais laiks, cik ilgi darba  mekl?t?ji  biju?i  bez  darba,  ir  28
m?ne?i. Gandr?z tr?s ceturtda?as no visiem  darba  mekl?t?jiem  mekl?  darbu
ilg?k par 6 m?ne?iem.

3. Bezdarba plusi un m?nusi no bezdarbnieka puses
 -     Tikai  40,8%  bezdarbnieku  sa?em  bezdarbnieku   pabalstu.   P?r?jie
   bezdarbnieki var cer?t sa?emt da?us soci?las pal?dz?bas veidus  no  savas
   pa?vald?bas. Ja  ??s  pabalstu  un  pal?dz?bas  summas  sal?dzin?jum?  ar
   re?lajiem vienk?r?i izdz?vo?anai nepiecie?amajiem izdevumiem,  no  kuriem
   “lauvas  tiesu”  pils?tnieku   tr?c?gaj?s   ?imen?s   veido   maksa   par
   centraliz?to  apkuri,  no  kuras  praktiski  nav   iesp?jams   atteikties
   (savdab?gs apkures nodoklis!), k? ar?  nesam?r?gi  d?rgais  sabiedriskais
   transports, var secin?t, ka darbu zaud?ju?am cilv?kam (ja vien vi?am  nav
   nopietnu ietaup?jumu)  nepietiek  l?dzek?u  un  resursu,  lai  p?rdz?votu
   bezdarba periodu un atrastu jaunu darbu. L?dz  ar  to  vi?u  re?li  gaida
   izlik?ana no dz?vok?a, kurai  var  sekot  soci?l?  statusa  kri?an?s   un
   person?bas degrad?cija. ?s?k sakot – valst? nav re?lu soci?lo garantiju.
      Bezdarbs – t? ir soci?la  slim?ba.  T?s  ir  nemit?gas  bailes,  kuras
pak?peniski sa?d cilv?ku. Bailes par izdz?vo?anu. Bailes  tikt  izliktam  no
dz?vok?a. Bailes zaud?t darbu. Katram ir ties?bas dom?t,  ka  person?gi  man
tas neskar , tom?r ?? bai?u izj?ta,  bezdarba  un  nabadz?bas  kl?tb?tne  ir
j?tama vis? sabiedr?b?. Bailes zaud?t darbu – soci?l? spriedze.
 -  Darbs nav tikai materi?lo pras?bu nodro?in??anas avots,  bet  dod  savas
   v?rt?bas  apzi?u,  liek  justies  noz?m?gam.  Zaud?jot   darbu,   cilv?ki
   nevienm?r  var  apmierin?t  ??s  svar?g?s  vajadz?bas,  un  tas  var  b?t
   nom?kt?bas un da??du kompleksu ra?an?s iemesls.  Reiz?m  darba  zaud??ana
   sakr?t ar probl?m?m person?gaj? dz?v?, un cilv?kiem t?dos  br??os  var?tu
   pat noder?t psihologa pal?dz?ba. Nodarbin?t?bas valsts dienest? ar  darba
   mekl?t?ju grup?m str?d? psihologi, kas  iesaka k? lab?k mekl?t  darbu  un
   tikt p?ri emocion?lajai kr?zei.
       Rakstur?gi ir tas, ka cilv?kiem, ilgsto?i  atrodoties  bez  darba  un
neg?stot nek?dus pan?kumus darba mekl?jumos, rodas un izstr?d?jas  ne  viens
vien komplekss. Vi?i labu atspaidu rod darba mekl?t?ju  klubos,  kur  valsts
atalgoti psihologi  un  juristi  pal?dz  bez  darba  paliku?ajiem,  organiz?
saskarsmes psiholo?ijas un lieti???s psiholo?ijas nodarb?bas citiem  v?rdiem
– pal?dz apg?t to, ko sauc par sp?ju pied?v?t sevi darba tirg?.
 ? Ta?u pal?dz?t ar? var vien?gi tiem cilv?kiem,  kuri  pa?i  to  v?las.  Jo
   piem?ram, cilv?ki , kam bezdarbnieka pabalsts ir 200 un pat 250Ls m?nes?,
   neb?t  nav  ieinteres?ti  iesaist?ties  darb?,  jo  ar  ??du  naudu,  kas
   t?ksto?iem cilv?ku r?d?s vien sap?os, itin mier?gi var 2  vai  3  m?ne?us
   atp?sties. Un tikai tad, kad pabalsta  summa  iev?rojami  samazin?s,  ?ie
   cilv?ki s?k nopietn?k  dom?t  par  str?d??anu.  Par  laimi,  t?du  bag?tu
   bezdarbnieku nav daudz. Turkl?t tagad,  kad  noteikti  pabalstu  griesti,
   lielo pabalstu sa??m?ji, j?dom?, aktiviz?sies.
      Ir v?l t?da kategorija – pas?vie bezdarbnieki (p?c NVD datiem  Latvij?
apm?ram 20%[2]). Daudzi pas?vie bezdarbnieki nemaz  necen?as  darbu  mekl?t,
jo ir iem?c?ju?ies dz?vot bez regul?riem ien?kumiem.
 + Bezdarbnieka statuss noder, lai par valsts l?dzek?iem apg?tu jaunu arodu.
   Valsts  nodarbin?t?bas  dienesta  (VND)  p?rzi??   eso??   apm?c?bas   un
   p?rkvalifik?cijas programma, kuras lietder?bu skepti?i s?kum?  ap?aub?ja,
   g?st arvien liel?ku atsauc?bu. Gan cilv?ki pa?i  atz?st,  ka  bez  jaun?m
   zin??an?m darbu neieg?t, gan ar? darba  dev?ji  sapratu?i,  ka  izgl?tots
   darbinieks  firmas  lab?  sp?j  izdar?t  vair?k.  Valsts,  savuk?rt,   ir
   ieinteres?ta, lai ikviens pelna pats,  lai  neb?tu  uzturams  uz  nodok?u
   maks?t?ju r??ina. K?p?c cilv?ki tom?r neiek?rtojas darb?? Iemeslu spektrs
   ir pla?s, s?kot ar objekt?vajiem  –  slim?bas,  cilv?ki  iek?rtojas,  bet
   str?d? neleg?li, t.i. uz??m?ji nenoform? dokumentus, nemaks? nodok?us  un
   str?d?jo?ais  nedr?kst  to  teikt  valsts  darbiniekiem,  un  beidzot  ar
   subjekt?vajiem – neuz??m?ba, neveiksmes, negrib??ana str?d?t.

-----------------------
[1] http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/1999/avrev06-3.html
[2]
?????????????????????????????????http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/
1999/avrev06-3.html