Bezdarba veidi un to analîze Latvijâ
Ðàáîòà èç ðàçäåëà: «
Ýêîíîìèêà»
Latvijas Universit?tes
Ekonomikas un Vad?bas fakult?tes
Gr?matved?bas instit?ta profesion?l?s apm?c?bas
Ekonomists (gr?matved?ba, anal?ze, audits)
( REFER?TS (
Lekciju kurs? “Makroekonomika”
Par t?mu
“BEZDARBA VEIDI UN TO ANAL?ZE LATVIJ?”
R?g?
1999
SATURS
Ievads 3 lpp.
Bezdarba veidi
> Br?vpr?t?gais bezdarbs 3 – 4 lpp.
> Piespiedu bezdarbs 4 – 6 lpp.
Bezdarbs Latvij? 6 – 10 lpp.
Izmantot?s literat?ras saraksts 11 lpp.
IEVADS
(Bezdarbs – soci?li ekonomiska par?d?ba, kura raksturojas ar to, ka
ekonomiski akt?v? iedz?vot?ju da?a netiek nodarbin?ta sabiedriskaj?
ra?o?an? (pre?u ra?o?an? un pakalpojumu snieg?an?).
Bezdarbs ir un paliek visak?t?k? tirgus saimniec?bas ekonomisk? un soci?l?
probl?ma, kas ir aktu?la jebkur? valst?. Neliel? apjom? bezdarbam ir j?b?t
norm?la tirgus apst?k?os. K?ds vienm?r sev mekl?s piem?rot?ku darbu, k?ds
cent?sies st?ties darba attiec?b?s pirmo reizi u.t.t. Jebkur? moment? k?das
darba vietas ir br?vas un ir cilv?ki, kas t?s mekl? un, kas ar? necen?as
atrast darbu.
BEZDARBA VEIDI
Attiec?b? uz bezdarbu, svar?gi ir noteikt gan eso?o bezdarba l?meni, gan
ar? klasific?t pa bezdarba veidiem. At??ir br?vpr?t?go un piespiedu
bezdarbu. Vis?s att?st?t?s tirgus ekonomikas zem?s ir t?di, kas nestr?d?,
darbasp?ku nepied?v?, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai vi?u darbasp?ka
pied?v?jumiem b?tu atbilsto?s piepras?jums. Br?vpr?t?gu bezdarbnieku k?
bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai ierobe?ot? laika
posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. Pie br?vpr?t?giem
bezdarbniekiem pieskait?mi:
> Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus
audzin?t ?imen?.
> Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t pa?i.
> T.s. rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes
funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju procentiem,
v?rtspap?ru (akciju) dividend?m.
> T. s. zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.
> Profesion?las m???k?s un alfonsi.
> Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai kvalifik?ciju, bet ar?
cer?bu un v?lmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.
> Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, kas princip? nev?las
str?d?t un pied?v?t savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?.
> Frikcijas bezdarbs - tie darba ??m?ji, kas pa?laik nestr?d?, bet kurus
nevar d?v?t par bezdarbniekiem, jo vi?i br?vpr?t?gi atst?ju?i darbu, lai
samekl?tu sev piem?rot?ku darbavietu (p?c darba nosac?jumiem,
kvalifik?cijas, avans??anas iesp?j?m, atalgojuma l?me?a, atra?an?s
vietas). Ir ar? t?di, kas atst?j darbu, lai sak?rtotu savas person?g?s
lietas un p?c tam atkal st?jas akt?vo darba veic?ju rind?s. Frikcijas
bezdarbam ir tendence pieaugt un tas nemaz nav slikti, jo bie?i ??d?
veid? cilv?ks atrod sev izdev?g?ku un piem?rot?ku darbu .
Min?t?s nestr?d?jo?o grupas netiek iek?autas potenci?lo bezdarbnieku
skait?, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.
Piespiedu bezdarba veidi:
(kad darba dev?js, vadoties p?c saviem apsv?rumiem, galvenok?rt
ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu izpildes.
> Tehnolo?iskais bezdarbs – jaunas tehnikas, tehnolo?ijas un organiz?cijas
ievie?ana padara noteiktu darbinieku skaitu lieku. Vec? kvalifik?cija
var neatbilst jaunaj?m pras?b?m, bet darbinieku p?rkvalific??ana vienm?r
nav iesp?jama. Raugoties no visas ekonomikas viedok?a, tehnolo?iskajam
bezdarbam ir pozit?va loma. Tom?r pa?iem bezdarbniekiem tas ir s?p?gs
process, kas prasa iesp?jami ?tr?ku p?rkvalifik?ciju.
> Strukt?ras bezdarbs – nobriedu?as izmai?as ra?o?anas un pakalpojumu
strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba masveida zaud??anai. Visai
dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi, kas
iepriek??j? gadu desmita sekm?gi apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas
kompleksu, zaud?ja savu ekonomisko noz?mi, pirc?jus un pas?t?t?jus.
Iev?rojama da?a uz??mumu nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu,
ne Rietumu tirg?. Cikliskais bezdarbs – izpau?as darba ??m?ja masveida
atlai?an?, vid?j? ekonomisk? cikla recesijas un bedres f?z?. ??ds
bezdarbs Latvij? bija rakstur?gs it ?pa?i 1931. un 1932. gad?.
> Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta, gan
importa jom?. Viet?jie uz??mumi bankrot? un ir spiesti sa?aurin?t
darbinieku loku. Latvij? visu 1996. gadu pieauga importa p?rsvars p?r
eksportu, izspie?ot no viet?j? tirgus pa?m?ju produkciju un veicinot
bezdarba pieaugumu.
> Ieildzis frikcijas bezdarbs, kad darba ??m?js neatkar?gi no akt?viem
mekl?jumiem jaunu darba vietu nevar atrast. S?kotn?ji br?vpr?t?gais
frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.
> Da??jais bezdarbs – darba ??m?js str?d? nepilnu darba dienu vai darba
ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu.
Da??jais br?vpr?t?gais bezdarbs ir pozit?vi v?rt?jams, jo at?auj
sieviet?m m?t?m, m?jsaimniec?m str?d?t da?u darba dienas, studentiem
savienot studijas ar darbu, jaunie?iem m?c?ties un apg?t profesiju,
pension?riem str?d?t sava sp?ka ietvaros. Da??jais piespiedu bezdarbs
saist?s ar ra?o?anas un pakalpojumu sa?aurin??anu lejupsl?des un bedres
f?z?, rekonstrukcijas apst?k?os, konjunkt?ras sv?rst?bu gad?jumos.
Uz??m?ji bie?i vien speci?li piln?b? neatlai? darbiniekus, visupirms
speci?listus, jo cer uz cikla ros?bas un uzplaukuma f?zes atjauno?anos,
konjunkt?ras krituma p?rvar??anu.
> Cikliskais bezdarbs – parasti ir saist?ts ar regul?r?m atsevi??u nozaru
nodarbin?t?bas izmai??m gada laik? (lauksaimniec?ba, t?risms).
> Sl?ptais bezdarbs – ?? forma ?odien izplat?ta Latvij?, kad praktiski
nestr?d?jo?i uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum? vai ar?
juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks? ne algu darba ??m?jam, ne
soci?lo nodokli bud?etam. NVD prognoz?, ka ofici?li re?istr?tais
bezdarbs var?tu pieaugt, darbinieki, kuri biju?i darba attiec?b?s ar
faktiski nedarboju?os uz??mumu, s?k t?s p?rtraukt un re?istr?ties NVD.
> Agr?rais bezdarbs – runa ir par ?imen?m, kuru ?pa?um? ir neliels zemes
gabals un kuri tie apsaimnieko. Bet visiem ?imenes locek?iem b?t?b?
darba nav. ?ie piespiedu bezdarbnieki izdz?vo natur?l?s saimniec?bas
apst?k?os, vi?u vien?gais ien?kums ir pabalsti par b?rniem. Epizodiski
me?a, ce?a remonta, melior?cijas darbi utt. ne?auj ?os Latvijas
iedz?vot?jus raksturot ne k? str?d?jo?os, ne ar? k? bezdarbniekus. ?o
bezdarba veidu var uzskat?t k? sl?pt? bezdarba paveidu.
Bezdarbu, piln?go vai da??jo, var izrais?t ar? demogr?fisk? situ?cija
(darbasp?ka papildu pied?v?jums, ra?ojumu un pakalpojumu piepras?juma
samazin??an?s), dabas katastrofas (zemestr?ces, viesu?v?tras), kas izn?cina
veselas ra?otnes un atst?j bez darba ne mazums darba ??m?ju. Atjauno?anas
darbos vajadz?gi citu specialit??u darbinieki.
BEZDARBS LATVIJ?
Bezdarba apm?rs konkr?t? valst?, re?ion? noteikt? period? ir viens no
noz?m?g?kajiem makroekonomiskajiem r?d?t?jiem, kas liecina par
saimniecisk?s aktivit?tes pak?pi.
Kop? 1996. gada ir tendence samazin?ties bezdarbnieku skaitam. Tas ir
izskaidrojams ar ekonomisk?s aktivit?tes procesiem valst?. ?? tendence
main?j?s 1998.gada otraj? pus?, kad Krievijas kr?zes ietekm? daudzos
Latvijas uz??mumos n?c?s atlaist str?d?jo?os. Tagad Latvija ir atkopusies
no kr?zes ?oka, situ?cija valst? s?k stabiliz?ties. Par to liecina
Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati – bezdarbnieku skaits, kas ?? gada
1.ceturksn? pieauga (l?dz 10.1% prognoz?to 20-30% viet?), 3.ceturk??a
beig?s nokrities l?dz 9.5%.
Visgr?t?k atrast darbu ir Latgal?, kur ir visaugst?kais re?istr?tais
bezdarba l?menis Latvij?.
Latvij? no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem 10% jeb apm?ram 120
t?ksto?i ir bezdarbnieki. Aptuveni puse bezdarbnieku ir visra??g?kaj?
darbasp?jas vecum?, proti, 30-49 gadus veci, kad ieg?ta jau zin?ma pieredze
un pensijas gadi v?l neklauv? pie durv?m (sk.tabulu).
Akt?v?kas darba mekl?jumos ir sievietes, kuras sast?da vair?k nek? pusi no
bezdarbnieku kopskaita – 58,5% (iedz?vot?ju kopskait? sievie?u ir 53,7%).
1998. gad? darbu p?rsvar? zaud?ja sievietes, kuras bija nodarbin?tas zivju
apstr?des, p?rtikas un viegl?s r?pniec?bas uz??mumos. Turkl?t pieaudzis to
bezdarbnieku skaits vecum? no 20-29 gadiem, jo darba tirg? atgrie?as
sievietes p?c b?rna kop?anas atva?in?juma.
1998. gada beig?s sakar? ar ra?o?anas apjoma samazin??anos, sal?dzinot ar
iepriek??jo gadu, darba tirg? nedaudz samazin?j?s piepras?jums p?c
kvalific?tiem str?dniekiem, iek?rtu un ma??nu operatoriem, izstr?d?jumu
montieriem un amatniekiem. Darba tirg? nav piepras?juma bez profesijas.
Uz vienu br?vo darba vietu pag?ju?? gada beig?s pretend?ja 41 re?istr?tais
bezdarbnieks, tas ir par 8 cilv?kiem vair?k nek? 1997. gada beig?s.
At??ir?bas bezdarbnieku sast?v? ?emot v?r? nacion?l?s proporcijas
iedz?vot?ju kopskait?, p?d?j? gada laik? nedaudz pieaugu?as. Krievu
taut?bas darba mekl?t?ju ?patsvars bezdarbnieku skait? ir pieaudzis par 3
procentpunktiem. Tas zin?m? m?r? saist?ts ar to, ka, s?kot ar 1998.gada
15.maiju, saska?? ar groz?jumiem MK noteikumos par bezdarbnieka statusu,
re?istr?joties NVD k? darba mekl?t?jam un ieg?stot bezdarbnieka statusu,
nebija j?uzr?da valsts valodas prasmi apliecino?s dokuments. ?is dokuments
ir j?uzr?da, lai sa?emtu konkr?tu darba pied?v?jumu. Tom?r j?atz?m?, ka
baltkrievu, po?u, lietuvie?u, ebreju un da?u citu taut?bu p?rst?vju
?patsvars bezdarbnieku skait? nav main?jies.
V?l joproj?m valst? ir daudz ilgsto?o bezdarbnieku. P?c 1998.gada novembr?
Centr?l?s statistikas p?rvaldes veikt?s aptaujas datiem, 25,7% darba
mekl?t?ju (ieskaitot ar? nere?istr?tos) nevar?ja atrast darbu 1 l?dz 2
gadus un nedaudz vair?k (27,5%) – 3 gadus un vair?k. Lai gan min?to
ilgsto?o bezdarbnieku grupu ?patsvars kop?j? darba mekl?t?ju skait? gada
laik? samazin?jies par 4,5 procentpunktiem, tom?r tas joproj?m ir ?oti
augsts –53,2 procenti.
Nodarbin?t?bas valsts dienesta iest?d?s re?istr?to ilgsto?o bezdarbnieku
(ilg?k par gadu) ?patsvars bezdarbnieku kopskait? samazin?jies b?tiski – no
38,1% 1998.gada s?kum? l?dz 26,3% gada beig?s. Da??ji to sekm?ja
ekonomisk?s situ?cijas uzlabo?an?s 1997.gad? un 1998.gada s?kum?, radot
iesp?jas ar? ilgsto?ajiem bezdarbniekiem iek?rtoties darb?. Bez tam
ilgsto?o bezdarbnieku skaita samazin??anos sekm?ju?as Nodarbin?t?bas valsts
dienesta aktivit?tes: iek?rto?ana darb? ar NVD nor?kojumu, nos?t??ana
m?c?ties, p?rkvalific?ties vai celt kvalifik?ciju, iesaist??ana Darba
mekl?t?ju kluba nodarb?b?s u.c.
Gandr?z katram ceturtajam bezdarbniekam (24%) ir pamata vai nepabeigta
pamata izgl?t?ba, nav profesijas vai ar? ir zemas kvalifik?cijas profesija.
Visvair?k re?istr?to bezdarbnieku 1998.gada beig?s bija vienk?r?o profesiju
p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalific?tus darbus b?vniec?b?,
lauksaimniec?b?, r?pniec?b? u.c. tautsaimniec?bas nozar?s – 31 t?kst.
cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Da?a bezdarbnieku neizsaka v?lmi apg?t arodu
vai p?rkvalific?ties. Daudzos gad?jumos, it sevi??i R?g? u.c. pils?t?s
darba dev?ju pied?v?t? darba samaksa neapmierina darba mekl?t?jus (nereti
minim?l?s algas apm?r?). Uz??m?ji arvien vair?k pieprasa darbiniekus ar
prasmi str?d?t ar modern?ko tehniku un jaun?m tehnolo?ij?m, ar lab?m
teor?tiskaj?m zin??an?m un praktisk? darba iema??m, k? ar? t?dus, kuri ir
apguvu?i vair?kas profesijas (specialit?tes).
Savuk?rt liel?ko pied?v?jumu darba tirg? sast?da vienk?r?o profesiju
p?rst?vji, kuri aptver 26% no bezdarbnieku kopskaita. B?t?b? nevar atrast
darbu bezdarbnieki bez profesijas. ??du darba mekl?t?ju 1998.gad? bija 5%
no bezdarbnieku kopskaita. Visviegl?k darbu ir atrast person?m ar augst?ko
izgl?t?bu.
1999.gada mart? re?istr?t? bezdarba l?menis Latvij? bija zem?ks nek?
Austrum- un Centr?leiropas valst?s, kur tas bija robe??s no 10,4% l?dz
19,6% (iz?emot ?ehiju – 8,4%). Baltijas valstu starp? ofici?li re?istr?tais
bezdarba l?menis Latvij? bija visaugst?kais (Igaunij? – 3,5%, Lietuv? –
8,5%).
Pa?reiz sp?k? eso?? likumdo?ana ir pietiekami liber?la attiec?b? pret
cilv?ku, kur? nestr?d?. Protams, nevienam nevar p?rmest, ka vi?? izmanto
iesp?ju sa?emt no valsts to, kas paredz?ts likum?. Ir virkne jaut?jumu, kas
j?sak?rto, un – galvenais – j?pastiprina bezdarbnieka atbild?ba.
Vald?ba Deklar?cij? par iecer?to darb?bu ir paredz?jusi risin?t
nodarbin?t?bas jaut?jumus, balstoties uz profesion?lo orient?ciju skol?,
profesion?l?s izgl?t?bas sist?mas piem?ro?anu darba tirgus piepras?jumam,
izgl?t?bu m??a garum?, alternat?v?s uz??m?jdarb?bas un amatniec?bas
att?st?bu, akt?vo nodarbin?t?bas pas?kumu ?steno?anu – p?rkvalifik?ciju,
pagaidu sabiedriskajiem darbiem, jaunie?u praksi pie darba dev?ja u.c., k?
ar? atbalstu uz??m?jdarb?bas uzs?k?anai bezdarbnieku vid?.
Sakar? ar vald?bas uzdevumu Ekonomikas ministrija sadarb?b? ar Labkl?j?bas
un cit?m ministrij?m uzs?kusi Valsts nodarbin?t?bas programmas izstr?di.
Labkl?j?bas ministrijas izstr?d?taj? nacion?laj? programm? “Latvijas
iedz?vot?ji” paredz?ta t?du akt?vo pas?kumu efekt?va realiz?cija k?
bezdarbnieku p?rkvalifik?cijas sist?mas uzlabo?ana, teritori?l?s
nodarbin?t?bas programmas izstr?d??ana u.c. pas?kumi.
IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS
1. E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universit?te
2. Georgs L?bermanis “Makroekonomika: teorija un Latvijas att?st?bas
probl?mas” /1998/ Kamene
3. Rita Ruska “Lauku av?ze” 1999.g. 7.septembr?
4. Centr?l?s statistikas p?rvalde “Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba”, 1998
5. Krist?ne Kolodzieja “Neatkar?g? r?ta av?ze”, 1998.g. 8.maijs
6. Normunds Lisovskis “Kapit?ls”, 1999.g. novembris
7. M?ra Dzirniece “Biznesa partneri”, 1999.g.novembris
-----------------------
[pic]
[pic]
