Рефераты - Афоризмы - Словари
Русские, белорусские и английские сочинения
Русские и белорусские изложения
 

Spros i Predlozenie

Работа из раздела: «Экономика»

                                   SATURS



IEVADS      4


PIEPRAS?JUMS     5


PIED?V?JUMS 8


PIEPRAS?JUMA UN PIED?V?JUMA ELAST?BA    10


NOBEIGUMS   13


IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS   14


                                   IEVADS

      Ekonomik? ar piepras?jumu saprot cilv?ku v?l??anos un  gatav?bu  ieg?t
sav? lieto?an? noteiktu preci  vai  pakalpojumu.  Cilv?ku  v?lmes  p?rv?r?as
piepras?jum? tikai tad, kad vi?iem ir  nauda,  ar  ko  samaks?t  par  v?lamo
preci.
      Savuk?rt, ar pied?v?jumu nesaprot t?s preces, kas tiek  uzkr?tas  kaut
kur firmu noliktav?s, bet gan p?rdev?ju un ra?ot?ju r?c?bu tirg?,  mainoties
cen?m.
      Piepras?jums un  pied?v?jums  ir  tirgus  svar?gas  sast?vda?as,  kuru
sv?rst?bas regul? tirgu un nosaka ra?ot?jam ko ra?ot, k? ra?ot,  cik  ra?ot,
kam ra?ot.
      Piepras?juma un pied?v?juma mijiedarb?b? funkcion? svar?gs elements k?
cena. No t?s sv?rst?b?m ir atkar?ga piepras?juma un pied?v?juma elast?ba.
      Studiju darb? apskat?ti gad?jumi k?dos piepras?jums un pied?v?jums  ir
elast?gs,  neelast?gs  vai  vien?ds  mainoties  preces  cenai.  Piepras?jums
raksturo sakar?bu starp  cen?m  un  pre?u  daudzumu,  kuru  var?tu  nopirkt,
past?vot noteikt?m cen?m. Tikl?dz main?s precei cena,  main?s  ar?  p?rdot?s
preces apjoms. Ja cenu pazemina- tiek vair?k p?rdots. T?d??  p?rdev?ji  r?ko
pre?u izp?rdo?anas, lai atbr?votos  no  liekajiem  pre?u  kr?jumiem.  Past?v
virkne  faktoru,  kas  tirg?  var  main?t  preces  piepras?jumu,   piem?ram,
izmai?as  pirc?ju  ien?kumos,  aizvietot?jpreces  cena,   pre?u   kvalit?te,
rekl?mas ietekme, jaunu pre?u par?d??an?s tirg?.
      Pied?v?juma b?t?ba ir t?da, ka p?rdev?ji palielin?s pre?u pied?v?jumu,
ja tirgus cena k??s augst?ka, un samazin?s pied?v?jumu, ja tirgus cena  k??s
zem?ka.  T?tad,  jo  augst?ka  ir  preces  cena,  jo  liel?ka  ir   ra?ot?ju
ieinteres?t?ba ?o preci ra?ot un pied?v?t pat?r?t?jiem.  Ja  cenas  savuk?rt
samazin?s, tad ra?ot?jam z?d stimuls ??s  preces  ra?ot  un  p?rdot.  Past?v
zin?ma sakar?ba  –  pieaugot  vienam  lielumam,  pieaug  ar?  otrs  (cena  –
pied?v?jums), kura tiek saukta  par  pied?v?juma  likumu.  Ar?  pied?v?jumam
past?v virkne faktoru, kas maina to, piem?ram, jaunu tehnolo?iju  ievie?ana,
ra?o?anas izmaksu l?menis, nodok?i, muitas noteikumi u.c..
      Sav? studiju darb? izmantoju ar?  grafiskos  att?lus  piepras?juma  un
pied?v?juma  izmai??m   pie   da??d?m   cen?m,   nosakot   pied?v?juma   vai
piepras?juma elast?bu.
                                PIEPRAS?JUMS

      Piepras?jums ir noteikta veida pre?u vai  pakalpojumu  daudzums,  kuru
pat?r?t?ji v?las un ir sp?j?gi nopirkt par  noteiktu  cenu,  noteikt?  laika
posm?. Piepras?jums ir sakar?ba starp preces vai  pakalpojuma  cenu  un  t?s
iesp?jamo p?rdo?anas apjomu, tas ir cenas funkcija

                               QD n  = f (Pn),
kur QD n  -  n-t? veida pre?u piepras?jums,
        Pn – n-t? veida preces cena.
       Sakar?bu starp preces cenu un p?rdo?anas daudzumu var att?lot tabulas
vai  grafika  veid?.  1.tabul?  uzr?d?ti  dati   par   ?din??anas   uz??muma
piepras?jums, iep?rkot gailenes.
                                                                    1.tabula


      Visbie??k piepras?jumu att?lo grafika veid?, kur uz  horizont?l?s  ass
pieraksta piepras?juma apjomu un uz vertik?l?s ass – cenu.
      Cenas faktors izmaina pirc?ja vietu uz piepras?juma l?knes. Tas noz?m?
piepras?juma apjoma izmai?as.
      Kust?ba  pa  piepras?juma  l?kni   izsaka   apgriezti   proporcion?las
attiec?bas starp cenu un piepras?juma apjomu. Jo  zem?ka  cena,  jo  liel?ks
piepras?juma apjoms un otr?di. T?d? gad?jum? piepras?juma l?knes virz?ba  ir
uz leju.



      1.z?m?jums
            1.z?m?jum? grafiski att?lots uz??muma piepras?jums p?c  gailen?m
un attiec?gi ar? iepirk?anas cena. L?kne ir lejupsl?do?a un tas  noz?m?,  ka
pazeminoties cenai,  pieaug  piepras?jums.  T?tad,  s?nes  ir  k?uvu?as  tik
l?tas, ka uz??mumam ir izdev?gi iepirkt liel?kos daudzumos,  nek?  tas  bija
s?kum?, kad s?nes maks?ja 0,80 Ls.
      Piepras?juma b?t?ba:
             . pazeminoties k?das preces cenai,  ??s  preces  cilv?ki  p?rk
               vair?k nek? tad, ja ??s cenas  ir  augstas;  p?rdev?ji  r?ko
               izp?rdo?anu par zem?k?m cen?m, jo zina,  ka  atbr?voties  no
               liekajiem pre?u kr?jumiem  ir  iesp?jams,  pazeminot  cenas,
               nevis paaugstinot;
             . nop?rkot vair?k pre?u  vien?bu,  cilv?ki  sasniedz  noteiktu
               vajadz?bu pies?tin?juma l?meni, t?d?? katra n?kam? t?s pa?as
               preces vien?ba dod maz?ku labumu nek? iepriek??j?  un  katra
               n?kam? – v?l maz?ku (piem?ram, otr? tortes gabala ??ana);
             . ja prec?m cena pazemin?s, tad par saviem ikm?ne?a ien?kumiem
               vai ietaup?jumiem cilv?kam rodas iesp?ja nopirkt  vair?k  ?o
               pre?u, neatsakoties no citiem nepiecie?amajiem pirkumiem.
      Past?v da??di faktori, kas tirg? var main?t piepras?jumu:
        o izmai?as pirc?ju ien?kumos;
        o aizvietot?jpreces cena (gailenes – ?ampinjoni, baravikas;  sviestu
          - margar?ns u.t.t.);
        o gaume, mode, pre?u kvalit?te;
        o jaunu pre?u par?d??an?s tirg?;
        o pre?u p?rdo?ana uz kred?ta, l?zingi;
        o infl?cija;
        o nodok?u izmai?as u.t.t.
      Pieaugot pirc?ju ien?kumiem, piepras?juma  apjoms  p?c  vairuma  pre?u
pieaug, un otr?di, samazinoties pirc?ju ien?kumiem, ??s preces  p?rk  maz?k.
??das preces sauc par norm?lprec?m (sk.2.z?m?jumu).

      2.z?m?jums

      Bet t? tas nav ar vis?m prec?m. Ja ien?kumi p?rsniedz noteiktu l?meni,
pat?r?t?ji var maz?k pirkt piem?ram sojas konfektes,  kas  ir  l?t?kas,  bet
var at?auties pirkt ?okol?des konfektes, kas ir d?rg?kas.
      Aizvietot?jpreces ir preces,  kuras  var  lietot  k?das  citas  preces
viet?, piem?ram, sviestu var aizst?t ar margar?nu. Ja pieaugs sviesta  cena,
cilv?ki vair?k pirks  margar?nu,  l?dz  ar  to  piepras?jums  p?c  margar?na
pieaugs, bet p?c sviesta – samazin?sies.
      Pirc?jam ir br?va iesp?ja izv?l?ties preci, un ja  cenas  ir  vien?das
l?dz?g?m prec?m, tad izv?le b?s  par  labu  kvalitat?v?kai,  modern?kai  vai
reklam?t?kai. Piem?ram,  no  vien?da  auduma  uz??tas  divas  kleitas,  cena
vien?da, mode?i vien?di, bet ???anas kvalit?te at??iras, tad izv?le b?s  par
labu kvalitat?v?k uz??tajai kleitai.
      Ar? jaunu pre?u par?d??an?s tirg? piesaista pirc?ju uzman?bu, jo  rada
pirc?j? zi?k?ri, cer?bu, ka tas b?s kaut kas lab?ks, nek? parasti pirktais.
      Ar? pieaugot  tirgus  apjomam,  pieaug  ar?  piepras?jums  un  otr?di.
Mainoties iedz?vot?ju skaitam, mainoties transporta sist?mai  var  main?ties
tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz  piepras?jumu.  Piem?ram,  k?rorta
ciemati?? pie j?ras, kur uz  sav?m  vasarn?c?m  vasar?  sabrauc  atp?tnieki,
veikal?  pieaug   piepras?jums   p?c   da??d?m   p?rtikas   prec?m,   pirm?s
nepiecie?am?bas prec?m, bet ziem?, kad laika apst?k?i  vairs  ne?auj  dz?vot
vasaras m?ji??s, iedz?vot?ju  skaits  ir  samazin?jies  un  t?tad,  ar?  nav
pirc?ju, kas iep?rkas ?aj? veikali?? un nav piepras?juma p?c prec?m.
      B?tiski ietekm? piepras?jumu  ar?  pirc?ju  prognozes  (pamatotas  vai
nepamatotas)  par  iesp?jam?m  cenu  izmai??m  k?dai  precei,   par   naudas
reform?m,  vald?bas  l?mumiem  u.t.t.  Piem?ram,  par  kartupe?u  cen?m,  jo
pavasar?  un  vasar?  sp?c?go  lietusg??u  rezult?t?,  ruden?  bija   slikta
kartupe?u  ra?a,  kartupe?i  l?dz  pavasarim  var  nepietikt,  t?p?c  daudzi
savlaic?gi  jau  ruden?  iepirka  liel?kus  kr?jumus  par   l?t?k?m   cen?m.
Sal?dzin?jum? ar pag?ju?o gadu,  k?dai  zemnieku  saimniec?bai  piepras?jums
p?c kartupe?iem ir  liel?ks,  pat  neskatoties  uz  to,  ka  ?ogad  cena  ir
augst?ka nek? par k?du kartupe?i tika tirgoti pag?ju?? gad?.



                                 PIED?V?JUMS

      Pied?v?jums  ir  noteikta  veida   pre?u   daudzums,   kuru   ra?ot?ji
(p?rdev?ji) v?las un ir sp?j?gi sara?ot un  pied?v?t  p?rdo?anai  tirg?  par
noteiktu cenu noteikt? laika posm?.
      Sakar?ba starp  preces  cenu  un  p?rdo?anai  pied?v?to  pre?u  apjomu
(pied?v?jumu) var att?lot tabulas vai grafika veid?. 2.tabul? doti dati  par
k?da uzpirc?ja gaile?u daudzumu, kuras tiks pied?v?tas  p?rtikas  p?rstr?des
uz??mumiem, atkar?b? no ??s preces cenas.
                                                                    2.tabula

      3.z?m?jums
      Grafik?  redzams,  ka  l?dz  ar  cenas  pieaugumu  k??st  liel?ks  ar?
pied?v?to pre?u apjoms.
      Pied?v?jums ir cenas funkcija
                               QS n  = f (Pn),
kur QS n  -  n-t? veida pre?u pied?v?jums,
        Pn – n-t? veida preces cena.
      T?pat k? piepras?to pre?u apjomu, ar? pied?v?to pre?u  apjomu  ietekm?
virkne citu faktoru:
        o jaunu tehnolo?iju ievie?ana;
        o ra?o?anas izmaksu l?menis;
        o nodok?i;
        o muitas noteikumi;
        o invest?ciju iesp?jam?ba;
        o kred?ta procentu likmes;
        o ra?ot?ju (p?rdev?ju) skaits.
      Piem?ram, tehnolo?ijas pilnveido?ana dos iesp?ju paaugstin?t ra?o?anas
efektivit?ti, kas noz?m? –  ra?ot  produkcijas  vien?bu  ar  maz?ku  resursu
pat?ri?u. T?d?j?di, past?vot dotaj?m resursu cen?m,  samazin?sies  ra?o?anas
izmaksas un pieaugs ra?o?anas apjoms.
      Pied?v?jumu iespaido ar? ra?ot?ju  skaits  –  jo  vair?k  firmu  ra?os
preci, jo liel?ks b?s pre?u pied?v?jums un otr?di.
      Kred?tu procentu lielums ietekm? ra?o?anu un pied?v?jumu,  jo  parasti
ieg?d?joties tehnolo?ijas pre?u ra?o?anai, tiek ?emts aiz??mums  no  bankas,
un ja,  pieaug  kred?ta  procents,  tehnolo?ijas  k??st  d?rg?kas  un  maz?k
pieejamas.



                    PIEPRAS?JUMA UN PIED?V?JUMA ELAST?BA

      Da??du lielumu iedarb?ba uz piepras?jumu  un  pied?v?jumu  uz  da??d?m
prec?m var b?t at??ir?ga. ?o lielumu iedarb?bas apjomu var noteikt  aptuveni
p?c l?knes k?puma. Jo l?zen?ka l?kne, jo preces  piepras?juma  (pied?v?juma)
izmai?as,  ietekm?jo?ajam  lielumam  mainoties,  ir  liel?kas.   Ta?u   ??ds
iedarb?bas noteik?anas veids nav prec?zs, t?p?c ka l?kne da??dos t?s  posmos
var b?t ar at??ir?gu k?pumu, turkl?t da??das preces uz  ietekm?jo?o  lielumu
rea?? da??di. T?p?c ir nepiecie?ams  ietekm?jo?o  lielumu  iedarb?bas  m?rs,
kas der vis?m prec?m un  ?auj  t?s  savstarp?ji  sal?dzin?t.  ??ds  m?rs  ir
elast?ba.
      Elast?ba ir viena main?ga  lieluma  reakcijas  m?rs  uz  cita  main?ga
lieluma izmai??m. Piepras?juma elast?ba atkar?b? no cenas ir  p?rdoto  pre?u
apjoma relat?vas izmai?as atkar?b? no cenas relat?vaj?m izmai??m.
      Piepras?jums ir elast?gs, ja dot?s procentu?l?s  cenas  izmai?as  rada
liel?kas procentu?las piepras?juma izmai?as.  Piem?ram,  ja  cena  samazin?s
par 4%, bet piepras?jums pieaug par 8%.
      Piepras?jums ir neelast?gs, ja dot?s procentu?l?s cenas izmai?as  rada
maz?kas procentu?l?s piepras?juma izmai?as. Piem?ram, ja cena samazin?s  par
4%, bet piepras?jums pieaug tikai par 1%.
      Vien?di elast?gs piepras?jums ir  tad,  ja  dot?s  procentu?l?s  cenas
izmai?as izraisa  t?das  pa?as  procentu?l?s  izmai?as.  Piem?ram,  ja  cena
samazin?s par 4% un ar? piepras?jums pieaug par 4%.
      Elast?bas kvantitat?vais  m?rs  ir  elast?bas  koeficients  (E),  kuru
nosaka ??di:

                  Piepras?juma apjoma pieaugums (%)
           E =
                       Cenas samazin??an?s (%)


                 jeb [pic]

Kur E elast?bas koeficients,
? Q – piepras?juma apjoma izmai?as,
Q    - s?kotn?jais piepras?jums,
? P – cenas izmai?as,
P    - s?kotn?j? cena.
      Stingru noteikumu attiec?b?  uz  faktoriem,  kas  nosaka  piepras?juma
elast?bu  nav,  tom?r  var  min?t  da?us  praktiskai  darb?bai   lietder?gus
elast?bu ietekm?jo?us faktorus:
        o  Aizst?jam?ba.  Jo  tirgu  vair?k  pieejami   attiec?ga   produkta
          aizst?j?ji, jo piepras?jums p?c ?? produkta ir elast?g?ks.
        o Pirm?s nepiecie?am?bas preces un luksusa priek?meti.  Piepras?jums
          p?c  pirm?s  nepiecie?am?bas   prec?m   parasti   ir   neelast?gs,
          piepras?jums p?c luksusa prec?m ir elast?gs.
        o Preces ?patsvars pat?r?t?ja bud?et?. Jo liel?ks  preces  ?patsvars
          pat?r?t?ja bud?et?, jo liel?ka ir piepras?juma elast?ba;
        o Laika faktors. Jo liel?ks ir laika posms  l?muma  pie?em?anai,  jo
          piepras?jums ir elast?g?ks.

      Pied?v?juma elast?ba ir pied?v?juma reakcijas m?rs atkar?b?  no  cenas
izmai??m.

                        Pied?v?to pre?u apjoma izmai?as (%)
           Es =
                         Cenu samazin??an?s (%)


                  jeb  [pic],

kur Es – pied?v?juma elast?bas koeficients;
?Qs  - pied?v?t?s preces apjoma pieaugums;
Qs      - s?kotn?jais pied?v?jums;
P      - s?kotn?j? cena.
      Atkar?b? no t?, vai pied?v?juma apjoma procentu?l?  palielin??an?s  ir
liel?ka, maz?ka vai vien?da ar attiec?gaj?m  cenu  procentu?laj?m  izmai??m,
iz??ir elast?gu, neelast?gu un vien?delast?gu pied?v?jumu.
      Svar?gs faktors, kur? b?tiski ietekm? pied?v?juma elast?bu, ir  laiks,
k?ds ir  ra?ot?ja  r?c?b?,  lai  rea??tu  uz  produkta  cenas  izmai??m.  Jo
ra?ot?jam vair?k laika, lai piem?rotos cenas izmai?ai, jo  vair?k  main?sies
ra?o?anas apjoms  un  jo  elast?g?ks  ir  pied?v?jums.  To  nosaka  tas,  ka
ra?ot?ja reakcija uz cenu ir atkar?ga no  resursu  p?rpl??anas  iesp?j?m  no
vienas nozares otr?. Bet resursu p?rpl??anai ir nepiecie?ams laiks.



                                  NOBEIGUMS

      Piepras?juma un pied?v?juma anal?ze ir svar?gs  instruments,  kas  dod
iesp?ju izprast daudzus ekonomiskos procesus:  k?  soci?lie,  politiskie  un
ekonomiskie faktori ietekm? tirgus cenas, k?  vald?bas  l?mumi,  nodok?i  un
subs?dijas, muitas tarifi un kvotas ietekm? ra?ot?ju un pat?r?t?ju.
      P?tot  piepras?juma  un  pied?v?juma  mijiedarb?bu,   izzin?m   tirgus
meh?nisma darb?bu, k? ?is meh?nisms nosaka ra?o?anas apjomus un cenas.
      Piepras?jumu  nedr?kst  identific?t  ar  vajadz?bu,  jo  ??  vajadz?ba
p?rv?rt?sies par piepras?jumu, ja b?s nepiecie?am? naudas summa ieg?dei.
      Gan  piepras?jums,   gan   pied?v?jums   ir   atkar?gs   no   daudziem
ietekm?jo?iem lielumiem un  da?a  no  tiem  patst?v?gaj?  studiju  darb?  ir
uzskait?ti.
      Piepras?jumam  ir  norm?la  reakcija,  ja   preces   cenai   pieaugot,
piepras?jums  p?c  ??s  preces  samazin?s.  Savuk?rt  pied?v?juma   reakciju
uzskata  par  norm?lu,  ja  preces  cenai   paaugstinoties   (pazeminoties),
pied?v?juma apjoms ar? paaugstin?s (pazemin?s). Sakar?ba starp  preces  cenu
un piepras?jumu vai pied?v?jumu grafiski att?lota studiju  darba  1.  un  3.
z?m?jumos.  Piem?ram,  palielinoties  m?jsaimniec?bas   ien?kumiem,   preces
piepras?jumam ir v?rojami ??di p?rmai?u varianti:  norm?lai  (augstv?rt?gai)
precei pieaug, bet  mazv?rt?gai  precei  samazin?s.  Galvenie  lielumi,  kas
ietekm? piepras?jumu ir ??di: Piepras?t?s preces cena,  citas  preces  cena,
pat?r?t?ju ien?kumi.
      Elast?ba ir viena main?g?  lieluma  reakcijas  m?rs  uz  cita  main?g?
lieluma izmai??m. Elast?bas lielumu raksturo  koeficients.  Ja  t?  absol?t?
noz?me ir liel?ka par vienu, tad piepras?jums (pied?v?jums) ir elast?gs,  ja
maz?ka par vienu, tad tas ir neelast?gs. Piepras?jums ilg? laik? parasti  ir
elast?g?ks nek? ?s? laik?, jo pat?r?t?js d?rg?k  k?uvu?o  preci  aizst?j  ar
l?t?ku preci. Elast?bu veidi  un  elast?bu  ietekm?jo?ie  faktori  apskat?ti
studiju darba 11.lpp.
      Ja piepras?jums ir elast?gs, tad, lai palielin?tu  kop?jos  ien?kumus,
cena ir j?pazemina, bet, ja  piepras?jums  ir  neelast?gs,  cenu  pazeminot,
kop?jie ien?kumi samazin?sies. T?tad, lai  pareizi  veidotu  cenu  politiku,
uz??m?jam ir j?zina, vai piepras?jums ir elast?gs vai neelast?gs.
                       IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS


1. Gods U. Mikroekonomika  I.  Biznesa  augstskola  Tur?ba,  R?ga  2000.-135
   lpp.;
2.  Ne?pors V. Ievads mikroekonomikas teorij?. R?gas Tehnisk?  universit?te,
   R?ga 1996. – 129 lpp.;
3. Ne?pors V., Ruperte I., Saul?tis J. Mikroekonomika. Kamene,  R?ga  2000.-
   132 lpp.;
4. O?evskis G. Mikroekonomika. Latvijas tautsaimniec?bas vad?t?ju un
   speci?listu instit?ts, R?ga 1997.- 115 lpp.;
5. ?kapars R. Mikroekonomika. Latvijas Akad?misk? bibliot?ka, R?ga 1995.-
   249 lpp.



-----------------------
[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]




ref.by 2006—2022
contextus@mail.ru