Рефераты - Афоризмы - Словари
Русские, белорусские и английские сочинения
Русские и белорусские изложения
 

Bankovskoe delo

Работа из раздела: «Банковское дело»



                           Latvijas Universit?tes
                       Ekonomikas un vad?bas fakult?te
                         Finansu un kred?ta katedra



                                  Refer?ts


                           Naudas un banku sist?ma
                               Centr?l? Banka



                                  R?ga 1998


SATURS



Ievads      3
1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze     4
1.1  Centr?l? banka    4
1.2  Komercbankas      5
1.3  Speci?l?s  un invest?ciju bankas un p?r?j?s kred?tiest?des     6
2. Latvijas banka      7
2.1  Latvijas Bankas v?sture 7
2.2  Latvijas bankas strukt?ra    8
Secin?jumi un priek?likumi   10
Izmantot?s literat?ras saraksts   11
Pielikums   12



Ievads


Centr?lai bankai valst? ir noz?m?g?k? vieta banku  sist?m?.  Centr?l?  banka
ir galvenais  posms  banku  sist?m?,  un  t?  ar  da??du  monet?ro  politiku
instrumentiem regul? naudas apgroz?bu valst?.

P?c neatkar?bas atg??anas 1991. gad? Latvij?  tika  uzs?ktas  reformas,  lai
valst? izveidotu tirgus ekonomiku.  Stabiliz?cijas  un  struktur?lo  reformu
programmas  ietv?ra  strauju  cenu  liberaliz?ciju,   subs?diju   atcel?anu,
finansu discipl?nas pastiprin??anu un liber?las tirdzniec?bas  un  maks?jumu
sist?mas izveido?anu. Jau pa?os reformu  procesa  pirms?kumos  Latvij?  tika
ieviesta nacion?l? val?ta, t?d?j?di Latvijas Bankai  radot  iesp?ju  ?stenot
neatkar?gu  monet?ro  politiku.  Latvijas  Bankai  ir   nacion?l?s   val?tas
emisijas monopolties?bas. Veidojot un ?stenojot monet?ro politiku,  Latvijas
Banka ir juridiski un faktiski neatkar?ga.

1997. gad? bankas sagatavoja finansu p?rskatus saska?? ar  Starptautiskajiem
gr?matved?bas standartiem un tos  p?rbaud?ja  starptautiskas  auditorfirmas.
1997. gad? banku sektora kop?jais  kapit?ls  un  rezerves  palielin?j?s  par
21%, kop?jie akt?vi - par 17% un noguld?jumi - par 28%.

?? refer?ta m?r?is ir p?t?t un analiz?t  Latvijas Banku, t?s b?t?bu,  noz?mi
valsts ekonomik?,  apskat?t  banku  sist?mu  kopum?,  nov?rt?t  un  izteikts
secin?jumus par Latvijas Banku.

Lai sasniegtu  refer?t?  izvirz?tos  m?r?us  ir  svar?gi  risin?t  sekojo?us
uzdevumus:
1) par?d?t bankas sist?mu un t?s elementus;
2) atspogu?ot Latvijas Bankas v?sturisko att?st?bu, t?s strukt?ru;
3) apl?kot un izp?t?t Latvijas Bankas tagad?jo darb?bu un darb?bas m?r?us.

Probl?mu p?t??anai galvenok?rt izmantota Latvijas Bankas izdales  materi?lus
par bankas ekonomiskajiem r?d?t?jiem.

P?t??anas periods ietver  posmu  no  1991.gada  l?dz  1998.gada  vidum,  bet
apskatot Latvijas  Bankas  v?sturisko  att?st?bu  tas  sniedzas  l?dz  1918.
gadam.

Refer?t? ir izmantoti LR  -  likumi,  kas  ir  saist?ti  ar  bank?m,  autoru
speci?l? ekonomikas literat?ra,  k? ar? statistiskie izdevumi.
 1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze

       Lai  var?tu  izprast  k?  centr?l?  banka  valst?  regul?  ekonomiku,
?stenojot naudas un kred?ta politiku,   j?apl?ko  un  j?analiz?  visa  banku
sist?ma kopum?.
      Banku sist?ma ir ar likumu noteikts  banku  un  kred?tiest??u  kopums,
kas darboj?s noteikt? sakar?b?. Pasaul? pla?i izplat?ta ir divpak?pju  banku
sist?ma.


1.1 att?ls



1.1 att?ls. Banku sist?mas uzb?ve.

1.1 Centr?l? banka

Katras valsts banku sist?mas  galvenais  un  centr?lais  posms  ir  centr?l?
banka.  Vairum? valstu t? ir neatkar?ga banka, kas ir  likumdev?ja  p?rzi??.
Tai ir monopolties?bas  izlaist  naudu  apgroz?b?  un  regul?t  t?s  kust?bu
valst?. Centr?l?s bankas funkcijas ir ??das [5, 86]:
1.  naudas emisija un naudas apgroz?bas regul??ana;
2.  valsts kasiera funkcija;
3.  banku bankas funkcija;
4.  ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m.
Naudas emisijas un naudas  apgroz?bas  regul??ana  ir  sen?k?  un  viena  no
svar?g?kaj?m centr?lo banku funkcij?m. Likums nosaka,  ka  centr?lai  bankai
ir monopolties?bas izlaist naudu apgroz?b?.  Da??s  valst?s  ir  saglab?jies
otrs emisijas centrs, t.i., Finansu  ministrija,  kas  izlai?  valsts  kases
z?mes.
Centr?laj? bank? ir atv?rti centr?lo un viet?jo valsts p?rvaldes org?nu,  k?
ar? valsts kases teko?ie konti br?vo naudas  l?dzek?u  glab??anai.  T?  veic
visas  oper?cijas,  kas  ir  saist?tas   ar   valsts   l?dzek?u   sa?em?anu,
izlieto?anu un glab??anu. Centr?l? banka veic ar? visas oper?cijas,  kas  ir
saist?tas ar valsts v?rtspap?riem, pie??ir valstij kred?tus.
Centr?l? banka neapkalpo uz??mumus un fiziskas personas, bet t?s klienti  ir
komercbankas un citas kred?tiest?des, t?p?c  ar?  centr?lo  banku  d?v?  par
“banku banku”.  Komercbankas un kred?tiest?des centr?laj? bank? glab?  savas
rezerves,  kuras  ir  oblig?tas  un  noteiktas  ar  likumu.  Centr?l?  banka
izsniedz ar? aizdevumus komercbank?m un kred?tiest?d?m.
Ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m ir pas?kumu kopums,  kuru
?stenojot centr?l? banka izmaina naudas daudzumu  apgroz?b?,  banku  kred?ta
lielumu, procentu likmes un citus naudas apgroz?bas  un  aizdevumu  kapit?la
tirgus r?d?t?jus. Naudas un kred?ta politikas virzieni ir ??di [5, 88]:
1.  kred?ta ekspansija jeb kred?ta palielin??ana;
2.  kred?ta restrikcija jeb kred?ta sa?aurin??ana.


1.2 Komercbankas

Komercbankas banku sist?m? ir galvenais posms. T?m ir  vispla??kais  iest??u
t?kls, t?s apkalpo visda??d?kos klientus un taj?s koncentr?j?s  visliel?kais
kapit?ls. Komercbankas ir  finansu  iest?des,  kas  darbojas  k?  starpnieks
starp uzkr?j?jiem un  aiz??m?jiem.  T?s  pie?em  depoz?tus  no  fizisk?m  un
juridisk? person?m, tad izmanto  ?os  depoz?tus,  lai  pie??irtu  aizdevumus
cit?m fizisk?m un juridisk? person?m.
      Komercbankas oper?cijas dal?s 3 liel?s grup?s [ 5, 92]:
1.  pas?v?s;
2.  akt?v?s;
3.  komisijas.
Veicot pas?v?s oper?cijas, komercbankas mobiliz?  un  uzkr?j  br?vas  naudas
kapit?lus. Pas?v?s oper?cijas rezult?t? veidojas bankas resursi jeb  pas?vi.
Pas?vus veido bankas pa?a kapit?ls  -  dibin??anas  pamatkapit?ls,  rezerves
kapit?ls un nesadal?t? pe??a. Otra pas?vu grupa ir noguld?jumi.  Noguld?jumi
var b?t termi?noguld?jumi un piepras?juma noguld?jumi. Banka savus  resursus
var  veidot  ieg?d?joties  no  cit?m  bank?m  l?dzek?us  k?   ar?   p?rdodot
v?rtspap?rus ar nosac?jumu, ka tos atpirks.
      Pas?vo oper?ciju rezult?t? mobiliz?tos naudas l?dzek?us banka  iegulda
da??dos pas?kumos ar m?r?i g?t pe??u.  Komercbankas  izsniedz  kred?tus  par
augst?kiem  procentiem  nek?  par  piesaist?tajiem  l?dzek?iem  ir  j?maks?.
Akt?vaj?m oper?cij?m v?l pieder invest??ana  kapit?lieguld?jumos  un  naudas
l?dzek?u izvieto?ana v?rtspap?ros.
      Komisijas oper?cijas banka  veic  klienta  uzdevum?,  sa?emot  par  to
noteiktu atl?dz?bu.
       Latvij? komercbankas un p?r?j?s kred?tiest?des regul? 1995.  gada  5.
oktobr?  pie?emtais  '  Kred?tiest??u  likums',  k?  ar?   likumi   -   'Par
uz??m?jdarb?bu', 'Par akciju sabiedr?b?m', 'Par  v?rtspap?riem'  u.c  likumi
un normat?vie akti.
Saska?? ar likuma 'Par Latvijas Banku' 10. pantu Latvijas Banka  veic  banku
un  p?r?jo  kred?tiest??u  darb?bas  uzraudz?bu  un  rev?ziju.  ?o  funkciju
veik?anai Latvijas Bank? ir izveidota  Kred?tiest??u  uzraudz?bas  p?rvalde,
kuras kompetenc?  ietilpst  kred?tiest??u  licenc??ana  (Licenc??anas  da?a,
Juridisk? da?a), uzraudz?ba (Uzraudz?bas da?a),  k?  ar?  akt?va  l?dzdal?ba
banku darb?bu regul?jo?o  likumdo?anas  aktu  izstr?d?  un  Latvijas  Bankas
normat?vo noteikumu sagatavo?an? (Metodikas un anal?tisk? da?a).
Bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir ekvivalents  5  milj.  ekiju,
kas p?rr??in?ti latos  p?c  Latvijas  Bankas  noteikt?  val?tas  kursa.  T?m
bank?m,  kuras  bija  re?istr?tas  jau  l?dz  'Kred?tiest??u  likuma'  sp?k?
st??an?s br?dim, saska?? ar  ??  likuma  p?rejas  noteikumiem  j?iev?ro,  ka
bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir:
1. no 'Kred?tiest??u likuma' st??an?s sp?k? l?dz 1996. gada 31. martam -  ne
maz?ks k? 100 000 latu;
2. no 1996. gada 1. apr??a l?dz 1998. gada 31. martam - ne maz?ks k?  1  000
000 latu;
3. no 1998. gada 1. apr??a l?dz 1999. gada 31. decembrim - ne  maz?ks  k?  2
000 000 latu.
      Lielo riska dar?jumu ierobe?ojumi.
Kred?tiest?des dar?juma risks tiek kvalific?ts k? liels, ja dar?juma  apm?rs
p?rsniedz  10%  no  kred?tiest?des  pa?u  kapit?la.  Lielo  riska   dar?jumu
kopsumma  nedr?kst  p?rsniegt  kred?tiest?des  pa?u  kapit?lu  vair?k   nek?
asto?as reizes. Par kred?tu, kas  p?rsniedz  100  000  latu,  kred?tiest?dei
ned??as laik? p?c t? pie??ir?anas j?inform? Latvijas Banka.  Riska  dar?jumu
apm?rs ar  vienu  klientu  (savstarp?ji  saist?tu  klientu  grupu)  nedr?kst
p?rsniegt 25% no kred?tiest?des pa?u  kapit?la.  Riska  dar?jumu  apm?rs  ar
person?m, kuras saist?tas ar kred?tiest?di, nedr?kst kopsumm? p?rsniegt  15%
no kred?tiest?des pa?u kapit?la.

1.3  Speci?l?s un invest?ciju bankas, p?r?j?s kred?tiest?des

      T? k? ?? refer?ta  m?r?is  ir  par?d?t  un  analiz?t  Latvijas  Bankas
monet?ro politiku, kura t? ?steno, regul?jot naudas daudzumu apgroz?b?,  bet
t? k? liel?kie naudas l?dzek?i  tiek  mobiliz?ti  komercbank?s,  tad  autors
tikai ?sum? atspogu?os p?r?j?s bankas un kred?tiest?des.
Speci?l?s  bankas   ir   bankas,   kas   specializ?ju??s   k?das   noteiktas
tautsaimniec?bas nozares  apkalpo?an?  vai  atsevi??u  oper?cijas  veik?an?.
Parasti   speci?lo   banku   grup?   ietilpst    lauksaimniec?bas,    ?r?j?s
tirdzniec?bas un hipot?ku bankas. Latvij? past?v tikai 1  speci?l?  banka  -
Zemes un hipot?ku banka. T?s darb?bu regul? likums “Par  zemes  un  hipot?ku
banku”,  kas  pie?emts  1995.  gada  janv?r?  un  noteikumi   par   hipot?ku
aizdevumiem.
       Invest?ciju  bankas  mobiliz?tos  naudas  l?dzek?us  iegulda  da??d?s
tautsaimniec?bas nozar?s ilgtermi?a aizdevuma veid?.  Likums  “Par  Latvijas
Invest?ciju  banku”  nosaka,  ka  t?s  pamatm?r?is  ir   veicin?t   Latvijas
ekonomikas att?st?bu.
       P?r?j?s  kred?tiest?des  ir  invest?ciju  komp?nijas  un  invest?ciju
tresti, finansu komp?nijas, apdro?in??anas  komp?nijas,  kr?jkases,  pensiju
fondi, lombardi, kred?ta korpor?cijas.

2.  Latvijas Banka

Saska??  ar  1992.gada  19.maija  pie?emto  likumu  “Par  Latvijas   Banku”,
Latvijas Banka  ir  Latvijas  Republikas  centr?l?  banka.  Latvijas  Bankas
galvenais m?r?is ir, ?stenojot  naudas  politiku,  regul?t  naudas  daudzumu
apgroz?b?, lai  saglab?tu  cenu  stabilit?ti  valst?.  Latvijas  Banka  sav?
darb?b? veicina br?vu konkurenci, resursu efekt?vu  pie??ir?anu  un  apriti,
finansu sist?mas stabilit?ti, koordin?ciju un uzraudz?bu.

2.1 Latvijas Bankas v?sture

1918. gada 18. novembr? tika proklam?ta  Latvijas  Republika,  un  no  jauna
bija j?rada gan valsts finansu sist?ma, gan Latvijas nacion?l? val?ta.
       Lai  var?tu  realiz?t  sekm?gu  monet?ro  politiku,  1922.  gada   7.
septembr? Satversmes sapulce pie??ma likumu par Latvijas Bankas  dibin??anu.
Latvijas Bankai tika pie??irtas emisijas ties?bas. T?s pagaidu stat?ti  tika
apstiprin?ti 1922. gada 19. septembr? ar Ministru kabineta  l?mumu,  un  t?s
s?kotn?jais kapit?ls bija 10 milj. latu.
      Banku nodibin?ja uz  Valsts  Kr?j-  un  Kred?tbankas  b?zes,  Latvijas
Bankai 1922. gada 1. novembr?  p?r?emot  t?s  akt?vus  un  pas?vus,  un  jau
2.novembr? Latvijas Banka laida apgroz?b? 10 latu pagaidu  banknotes  -  500
Latvijas rub?u naudas z?mes ar  uzdruku.  Latvijas  Banka  veica  gan  tie?o
valsts centr?l?s bankas uzdevumu - naudas z?mju  emisiju,  to  nodro?in?juma
un apgroz?bas kontroli, gan komercdarb?bu, finans?jot un  kredit?jot  valsts
un priv?tos uz??mumus, iest?des un pilso?us.
1923. gada  24.  apr?l?  Saeimas  plen?rs?de  apstiprin?ja  Latvijas  Bankas
stat?tus, ko valsts prezidents J?nis  ?akste  parakst?ja  2.  j?lij?.  Banku
vad?ja padome un  valde.  Padomes  sast?v?  bija  t?s  priek?s?d?t?js,  vi?a
vietnieks un 11 locek?u, bet vald? bija iek?auts galvenais  direktors,  vi?a
vietnieks un tr?s direktori.
Par pirmo padomes priek?s?d?t?ju  tika  iecelts  finansu  ministrs  Ringolds
Kalnings. 1926. gad?  par  padomes  priek?s?d?t?ju  k?uva  tautsaimnieks  un
Saeimas  deput?ts  R?gas  Diskonta  bankas  direktors  J?lijs   Celms,   bet
1931.gad? vi?u nomain?ja ?dolfs  Kl?ve,  kas  vad?ja  padomi  l?dz  Latvijas
okup?cijai 1940. gad?.
      1924. gad? jau bija izveidojusies Latvijas  Bankas  strukt?ra:  bankas
centr?le (R?g?, K. Valdem?ra iel? 2a), 8 bankas noda?as, kuras  veica  visas
oper?cijas, un 14 noda?as, kuras veica tikai valsts kases funkcijas, k?  ar?
da?as  pas?va  (noguld?jumu)  oper?cijas.  ??da  strukt?ra  saglab?j?s  l?dz
1940.gadam.
      1940. gada 17. j?nij? Latviju okup?ja Sarkan?  armija  un  5.  august?
Latvija tika inkorpor?ta PSRS. 1940. gada 25. j?lij?  tika  pie?emts  likums
par banku un  lielo  r?pniec?bas  uz??mumu  nacionaliz?ciju.  Nacionaliz?t?s
kred?tiest?des  apvienoja,  un  t?s  k?uva  par  Latvijas  Bankas   noda??m.
13.j?lij? tika atlaista Latvijas Bankas vad?ba.  Par  jauno  bankas  padomes
priek?s?d?t?ju Ministru  kabinets  iec?la  P?teri  Ozolu.  3.  august?  tika
pie?emts  likums  par  visu  banku  (ieskaitot   Latvijas   Banku)   padomju
atcel?anu, nododot to pien?kumus jaundibin?taj?m vald?m. Par jauno  Latvijas
Bankas direktoru (valdes  priek?s?d?t?ju)  Ministru  kabinets  iec?la  K?rli
Zandersonu, par direktoriem - biju??s  Latvijas  Bankas  padomes  un  valdes
locek?us: K?rli Vanagu,  Ernestu  Ozoli?u  un  J?ni  Stalbovu.  ??da  bankas
vad?bas sh?ma funkcion?ja l?dz 1940. gada 10. oktobrim,  kas  bija  Latvijas
Bankas juridisk?s likvid?cijas datums. Ar ?o  dienu  Latvijas  Bankas  viet?
st?j?s  PSRS   Valsts   bankas   Latvijas   Republik?niskais   kantoris   k?
centraliz?t?s PSRS banku sist?mas  sast?vda?a.  Par  t?  pirmo  p?rvaldnieku
tika iecelts PSRS Valsts bankas pilnvarotais Latvij? G.  Teplovs,  par  vi?a
vietnieku k?uva  K.  Zandersons.  Latvij?  pak?peniski  tika  ieviesta  PSRS
naudas sist?ma. Iedz?vot?jus  iepriek?  nebr?dinot,  1941.  gada  25.  mart?
anul?ja latu.
1941. gada j?nij? Latviju okup?ja V?cijas karasp?ks. Pirmaj?s dien?s p?c  t?
ien?k?anas  R?g?  Latvijas  Banka  ats?ka  darb?bu,  ta?u  naudas   emisijas
ties?bas t? neatguva.
V?cu  okup?cijas  laik?  centr?l?s  bankas  funkcijas  veica  R?gas   valsts
kred?tkase.  Tika  realiz?ta  ?pa?a  okup?taj?m   zem?m   paredz?ta   naudas
politika, kuras m?r?is bija ?o zemju pak?au?ana un izlaup??ana.
P?c 2. pasaules kara Latvija atkal non?ca PSRS finansu un  kred?ta  sist?m?.
Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka,  bet
Latvijas PSR naudas sist?ma atrad?s piln?g? t?s kontrol?.
80. gadu vid? PSRS politisk?s un ekonomisk?s p?rk?rto?anas rad?t?s  iesp?jas
tika izmantotas ar?  Latvij?,  kur  jau  1988.  gad?  s?k?s  banku  sist?mas
reorganiz?cija. 1987. gad?  PSRS  Valsts  bankas  Latvijas  Republik?niskais
kantoris tika p?rd?v?ts  par  PSRS  Valsts  bankas  Latvijas  Republik?nisko
banku, ta?u par valsts centr?lo un emisijas banku nek?uva.
1990. gada 2.  mart?  Latvijas  PSR  Augst?k?  padome  pie??ma  likumu  'Par
bank?m' un l?mumu 'Par Latvijas Banku'. Tas noteica, ka  Latvijas  PSR  tiek
dibin?ta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - viet?j?  centr?l?  banka  -
patst?v?ga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiec?b?  pret
komercbank?m, valsts  bud?eta  kases  izpildes  organizatore  un  ekonomikas
regul?t?ja ar monet?r?s politikas instrumentiem. Ta?u tikai p?c  1990.  gada
4. maija Deklar?cijas par Latvijas  Republikas  neatkar?bas  atjauno?anu  un
PSRS  sabrukuma  ar  Latvijas  Republikas  Augst?k?s  padomes   1991.   gada
3.septembra l?mumu 'Par Latvijas Republikas teritorij? eso?o  banku  iest??u
reorganiz?ciju' Latvijas Banka k?uva par re?lu centr?lo un  emisijas  banku.
T?  p?r??ma  sav?  ?pa?um?  un  strukt?r?  PSRS   Valsts   bankas   Latvijas
Republik?nisko  banku  u.c.  valsts  kred?tiest?des.  Par  Latvijas   Bankas
prezidentu k?uva Latvijas Republikas Augst?k?s padomes Ekonomikas  komisijas
Banku un finansu apak?komisijas vad?t?js Einars Rep?e. 1992. gada  4.  Mart?
Latvijas  Republikas  Augst?k?  padome  pie??ma  likumu  'Par   1922.   gad?
dibin?t?s Latvijas Bankas ties?bu p?r?em?anu'.  Latvijas  Bankas  k?  valsts
centr?l?s  un  emisijas  bankas  statusu  gal?gi  nostiprin?ja  1992.   gada
19.maij? pie?emtie Latvijas Republikas likumi 'Par bank?m' un 'Par  Latvijas
Banku'. Pirmo  reizi  Latvij?  likumdo?anas  ce??  tika  nodro?in?ta  valsts
centr?l?s bankas neatkar?ba no  vald?bas  politikas.  Likums  'Par  Latvijas
Banku' neparedz?ja t?s komercdarb?bu, t?p?c tika pie?emts l?mums par 49  t?s
noda?u p?rveido?anu un privatiz?ciju.
1990. gada 31. j?lij? Latvijas Republikas  Augst?k?  padome  pie??ma  l?mumu
'Par Latvijas Republikas naudas sist?mas izveido?anas  programmu'.  Latvijas
nacion?l?s val?tas atjauno?anu sagatavoja Latvijas Bankas  padome  sadarb?b?
ar Latvijas un ?rvalstu konsultantiem. Tika  izveidota  Latvijas  Republikas
Naudas reformas komiteja,  kas  1992.  gada  4.  maij?  pie??ma  l?mumu  par
Latvijas Bankas pagaidu naudas z?mes - Latvijas rub?a -  lai?anu  apgroz?b?.
1993. gad? apgroz?b? tika ieviesta Latvijas Republikas  nacion?l?  val?ta  -
lats. Nauda atguva  agr?kajos  gados  zaud?t?s  funkcijas.  Naudas  reformas
sekm?ga norise un lata ievie?ana rad?ja priek?noteikumus p?rejai  uz  tirgus
ekonomiku.

2.2  Latvijas Bankas strukt?ra

Saska?? ar likumu  'Par  Latvijas  Banku'  Latvijas  Banku  p?rvalda  bankas
padome un valde. Bankas padomes sast?v? ir  8  cilv?ki:  bankas  prezidents,
vi?a vietnieks un 6 padomes locek?i. Bankas prezidents  ir  Latvijas  Bankas
padomes priek?s?d?t?js. Latvijas Bankas padomes izveidot?  valde  6  cilv?ku
sast?v? veic bankas praktisk? darba operat?vo vad??anu.
Latvijas Bankas prezidentu iev?l Saeima uz 6 gadiem.  Pa?reiz?jais  Latvijas
Bankas prezidents  ir  Einars  Rep?e,  kur?  tika  iecelts  Latvijas  Bankas
prezidenta amat? 1991.gada  3.septembr?  un  1997.gad?  atk?rtoti  iev?l?ts.
Bankas prezidents apstiprina Latvijas  Bankas  strukt?ru,  pie?em  darb?  un
atbr?vo no darba Latvijas Bankas darbiniekus..
Latvijas Bankas padome pie?em  l?mumus  Latvijas  Bankas  v?rd?.  T?  nosaka
visp?r?jo naudas  politiku,  Latvijas  Bankas  akt?vo  un  pas?vo  oper?ciju
procentu likmes. Bankas padome izskata ?rvalstu banku pieteikumus  ?o  banku
noda?u, fili??u un p?rst?vniec?bu atv?r?anai Latvijas  Republik?,  lemj  par
licen?u izsnieg?anu ?o kred?tiest??u darb?bai Latvij?.
Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada bud?etu,  nosakot,  ka  visi
bankas izdevumi sedzami no bankas ie??mumiem.
Latvijas Bankas  valde  veic  bankas  praktisk?  darba  operat?vo  vad??anu,
realiz?  bankas  padomes  direkt?vas  naudas  apgroz?bas  un   kred?tiest??u
uzraudz?bas  jom?.  Latvijas  Bankas   valdes   priek?s?d?t?js   ir   Ilm?rs
Rim??vi?s, valdes priek?s?d?t?ja vietniece M?ra Raubi?ko un  valdes  locek?i
ir Roberts L. Grava, Reinis Jakov?evs, Helm?ts Anc?ns Antonija Sileniece
2.1  att?l? var apl?kot Latvijas Bankas  strukt?ru.  Padomes  pak?aut?b?  ir
valde  un  sekojo?as  p?rvaldes  -   prezidenta   konsultants,   sabiedrisko
attiec?bu p?rvalde, iek??j?s rev?zijas p?rvalde, juridisk?  p?rvalde,  ?r?jo
sakaru p?rvalde, aizsardz?bas p?rvalde un kases un  naudas  p?rvalde,  kuras
pak?aut?b? ir visas  Latvijas  Bankas  fili?les.  Zem  valdes  ir  monet?r?s
politikas p?rvalde, kred?tiest??u uzraudz?bas p?rvalde, val?tas  uzraudz?bas
p?rvalde, gr?matved?bas un nor??inu p?rvalde u.c. p?rvaldes.



Izmantot?s literat?ras saraksts


1. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku’’, 19.05.1992
2. Latvijas Republikas “Kred?tiest??u likums”, 05.10.1995
3. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Innvest?cijas banku”,
30.03.1993
4. E.Kassalis. Makroekonomika. - R.: LU, 1995. - 144 lpp.
5. E.Zelgalvis. Kapit?listisko valstu naudas apgroz?ba un kred?ts. - R.:
Zvaigzne, 1982. - 253 lpp.
6. Latvijas statistikas gadagr?mata
7. Inform?cija par Latvijas Banku elektronisk? form?


-----------------------

                               Kred?tiest?des


                              Speci?l?s bankas


                                Komercbankas


                               CENTR?L? BANKA


                             Invest?ciju bankas



ref.by 2006—2022
contextus@mail.ru